Latviešu vēsturiskās zemes Vidzemes ģerbonī sarkanā laukā attēlots sudraba grifs ar tādu pašu zobenu labajā ķetnā. Heraldikā Latvijā vairogā attēlotās figūras pamatstāvoklis, kurā zvērs stāv uz pakaļkājām virzienā uz heraldiski labo pusi ar izstieptu kreiso un augstāk paceltu labo ķetnu, heraldiskajā aprakstā parasti netiek minēts, tā ir noklusējuma poza. Daudzās citās heraldiskajās tradīcijās šo zvēra pozu apzīmētu ar vārdu “uzslējies”. Grifs ir mītisks radījums, dabiska figūra heraldikas izpratnē, kurai ir ērgļa augšdaļa un lauvas apakšdaļa. Heraldikā grifa figūra zināma jau kopš heraldikas pirmsākumiem 12. gs., taču popularitāti ģerboņos grifs ieguva 14. gs. Šī heraldiskā figūra latviešu vēsturisko zemju Latgales un Vidzemes ģerboņos saistāma ar 1566. gadā Pārdaugavas hercogistei piešķirto heraldisko simboliku. Grifs kā Latgales un Vidzemes simbols tika lietots arī jaunajos laikos. Pēc hercogistes sadalīšanas poļu un zviedru Vidzemē, Inflantijas vojevodistes (poļu Wojewodztwo Inflanckie) laikā grifam galvā tika uzlikts kronis. Grifs tika lietots Vidzemes guberņas ģerbonī 19. gs. un 20. gs. sākumā. 20. gs. starpkaru periodā sudraba grifs ar zobenu ķetnā iestrādāts abu Latgales un Vidzemes apgabalu ģerboņos, atšķiras tikai grifu pretējs novietojums un vairogu krāsa.

Vidzemes ģerboni, tāpat kā pārējos Latvijas Republikas apgabalu ģerboņus, izstrādāja mākslinieks Kārlis Krauze Riharda Zariņa vadībā, un tas apstiprināts 1930. gada 26. aprīlī ar Ministru prezidenta parakstītajiem noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem. Visi četri Latvijas Republikas apgabalu ģerboņi izstrādāti 1930. gadā, par pamatu ņemot vēsturisko zemju ģerboņus Heraldiskās komitejas (nodibināta ar 1923. gada 4. jūnija likumu par pašvaldības iestāžu ģerboņiem) otrajā darbības posmā komitejas priekšsēdētāja Marģera Skujenieka vadībā. Komitejas darbības atjaunošana 1930. gadā vispirms skaidrojama ar nepieciešamību izstrādāt četrus apgabalu ģerboņus. Kad tas bija izdarīts, turpmākais darbs līdz pat 1938. gadam noritēja krietni gausāk ar lieliem pārtraukumiem, strādājot gan pie pilsētu, gan apriņķu ģerboņiem. Komiteja, izstrādājot apgabalu ģerboņus, apsprieda arī iespēju mainīt valsts ģerboni, – tika izskatīts ierosinājums aizstāt esošo vairogu ar četrdalītu, kur katrā daļā tiktu attēlota apgabala heraldiskā figūra.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas Heraldikas komisijai, kas izveidota 1988. gada 17. novembrī, piesaistot māksliniekus Juri Ivanovu, Gunāru Kirki un Laimoni Šēnbergu, Vidzemes ģerbonis tika atjaunots 1993. gadā. 

Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales kultūrvēsturisko (vēsturiski etnogrāfisko) apgabalu kā valsts simbolu tiesisko aizsardzību un izmantošanu reglamentē Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums, kas stājās spēkā 2012. gada 11. aprīlī. Līdz ar 2021. gada 16. jūnijā Latvijas Republikas Saeimā pieņemto Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita iniciēto Latviešu vēsturisko zemju likumu, kas pieņemts ar mērķi veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti, piederību Latvijai un arī garantēt kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpas saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību un kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale un Sēlija tiek apzīmētas kā “latviešu vēsturiskās zemes”. Līdz tam tās tika dēvētas par Latvijas apgabaliem (1930. gada 23. aprīļa Noteikumi par Latvijas apgabalu ģerboņiem), vēsturiski etnogrāfiskiem apgabaliem (Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007–10–0102), kultūrvēsturiskiem apgabaliem (Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums) un kultūrvēsturiskiem reģioniem (Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015. gadam. Nacionāla valsts. Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes).

Latviešu vēsturiskās zemesVidzemes ģerboni savā vizuālajā identitātē lieto Vidzemes plānošanas reģions. Tāpat latviešu vēsturiskās zemes Vidzemes ģerbonis, līdzās latviešu vēsturisko zemju Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņiem attēlots uz Latvijas Bankas izlaistās “Ģerboņu monētas” reversa ar vēsturisko zemju ģerboņu figūrām fonā. Monētu, kuras nominālvērtība ir pieci eiro un kas kalta 2018. gadā, veidojuši Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums). Abi šie autori veidojuši arī divu eiro piemiņas monētas ar četru vēsturisko zemju ģerboņiem: monētu ar Vidzemes ģerboni 2016. gadā, ar Kurzemes un Latgales ģerboņiem 2017. gadā, ar Zemgales ģerboni – 2018. gadā. Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņi parādās arī filatēlijā, – Latvijas Pasts, sākot ar 1994. gadu, vairākkārt izlaidis pastmarkas ar ģerboņu attēliem. Vēsturisko zemju ģerboņus var lietot gan sabiedriskas organizācijas, gan arī privātpersonas. Parasti tie tiek lietoti arī Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos.